piektdiena, 2013. gada 4. janvāris

Dievs nekad nemirkšķina




No pēdējā ieraksta, ielikta klavieru atvilktnē, pagājušas divas trešdaļas 2012.gada. Dzīvam blogam tāds tukšums ir daudz par daudz, bet man šeit tiešām ir tāda kā atvilktne - pašlaik atvilktne ilgstoši puspavērta un pustukša, bet visi plaukti apkārt kaudžu kaudzēm pilni notikumiem, emocijām, notīm, ierakstiem, mācību grāmatām, stāstiem, dažādām rindām un apbrīnojamiem draugiem...

Dzīvē viss var mainīties ātrāk, kā tu pamirkšķini acis. @Anriyz šodien twiterī raksta: "#interesantsFakts. Sieviete, kas man autobusā netālu sēž, 1 minūtes laikā acis samirkšķināja 32 reizes". Man sagribējās @Anriyz teikt pretī, kaut arī tur es klāt nebiju: "Andri, šai noslēpumainajai un interesantajai dāmai ir lēcas!" Tas skatiens divtik spožs kā parasts, bet mirkšķināt nākas bieži, un tajā samirkšķināšanas brīdī, ar acīm ciet, garām paskrienot tik daudz interesantā un varot notikt tā, ka pēc mirkšķināšanas pilnīgi mainījušās dzīves dekorācijas! 

Nu jā, dzīvē arī mums katram ir mirkšķinājies ne vienu reizi vien. Man no aprīļa arī ir tā mirkšķinājies apkārt, ka žilbstu vien - manu tuvāko cilvēku cīņas ir nolikušas mūs gluži vai zibspuldžu sacensībās - kā viens notikums nepagūst vēl izplēnēt, kā cits, vēl dramatiskāk spožs, nāk vietā. Un tad atradu teicienu, ko savā redaktores slejā lietojusi žurnāliste Regīna Breta: "Taču neuztraucies - Dievs nekad nemirkšķina."

Liekas, Dievs pamirkšķinājis acis, ka jau šo notikumu vai veselu birumu notikumu manā dzīvē būs tā palaidis garām... Bet šodien, pirmā, sen nebijušā brīvdienā, guļu gultā un saprotu, ka katru notikumu īstenībā man Dievs kā dāvanu pasniedzis. Dažas esmu atknibinājusi vaļā un sapratusi, citas vēl nē. Bet ne par vienu šo notikumu un emociju un visa cita uzskaitītā dāvanu nevarētu teikt, ka tā nebūtu mīlestība un saiņota mīlestībā, tieši, kā Dievs to māk vislabāk!


Attēls no beautydialogues.com, un starp citu, katrā minūtē acs mirkšķina tuvu 60 reizēm...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru