sestdiena, 2011. gada 6. augusts

Atklājums

Psalmu grāmatā Bībelē (to var atrast, iespraužot pirksta nagu cieši aizvērtai grāmatas augšējai maliņai tieši pa vidu), 119. nodaļā 27.pants stāsta par cilvēka sarunu ar Dievu, ceļā uz jaunām zināšanām un atklājumiem: "Liec man saprast Tavu likumu noteiktos ceļus, tad es pārdomāšu Tavus brīnumus!" 
Kad izcilais zinātnieks Alberts Einšteins bija 4-5 gadu vecs zēns, viņš pirmo reizi ieraudzīja kompasu, par ko ļoti brīnījās. Šis vērīgais un domīgais zēns apbrīnoja, kā kompasa adatiņa šaudās šurpu turpu, tomēr ne bez kādas jēgas, bet ar saviem noteikumiem... Viņš saprata, ka aiz tā visa jābūt kaut kam -  kādam noslēpumam, kaut kādam lielākam spēkam. Vēlāk Einšteina lielie atklājumi fizikā esot sākušies ar vārdiem: "Es tikai gribēju zināt, kā Dievs visam tam liek darboties."
Vēlāk dzīvē viņš atklāja kādu formulu, ko cilvēki nosauc pa burtiem E=mc2, bet tie tomēr nav tikai burti - ar tiem Einšteins ir izteicis to, ko sapratis - tā Dievs vada un sakārto visas pasaules lielās lietas - spēku, masu un paātrinājumu. Kodolfiziķi apstiprināja Einšteina saprasto formulu, bet šīs zināšanas diemžēl netika izmantotas tikai labiem mērķiem, un šis atklājums tika izmantots, radot tādus ieročus, ar ko cilvēks var iznīcināt.. pats sevi, savus ienaidniekus, pilnīgi visu, veselas pilsētas, apgabalus, valstis...
Mēs arī varam piedzīvot, ka kaut kas mūs aizrauj un nodarbina visu mūsu interesi. Vai nu kāds jautājums, kas ilgi licis domāt, pēkšņi tiek atbildēts, top skaidrs un saprotams, vai pēkšņi izdodas sagriezt rubika-kubu tāpat, kā tas izskatījās sākumā... Tādi brīži dzīvē ir mūsu katra lielo atklājumu brīži. Es ticu, ka tādos brīžos mums pieskaras Dieva Gars un atklāj Visuma noslēpumus, pačukstot kaut ko no Dieva brīnumiem.
Tikai svarīgi jautāt: "Ko es ar to gribu sasniegt - labu vai ļaunu?"
Noslēgumā jūsu atklājēja priekam - mīkla par diviem riteņbraucējiem. Apskatiet šo senā bērnu žurnāla lappusi paši!