piektdiena, 2010. gada 20. augusts

Ak, tu, zoss tāda!

Nesteidzinot notikumus, tomēr rudens ir jau pavisam tuvu. Pēc kā var pateikt, ka drīz būs rudens? 
Nu tātad, kad šoruden redzēsiet zosis kāsī lidojam uz dienvidiem, paceliet plaukstu pie acīm un skatoties tām līdz, padomājiet, kāpēc zosis lido tieši tā? Kad putni savicina spārnus, radusies gaisa plūsma paceļ aizmugurē lidojošo putnu. Lidojot kāsī, visu putnu kopējais lidojums tiek atvieglots par 71%!
Cilvēki, kas vienotības sajūtas vadīti, dodas vienā virzienā, var nokļūt pie mērķa daudz vieglāk un ātrāk, ja viņi šai ceļojumā atbalsta viens otru.
Ja zoss atdalās no ierindas, gaisa pretestība palielinās, un putna lidojums pēkšņi tiek nobremzēts, un tāpēc putns žigli atgriežas ierindā, lai izmantotu priekšā lidojošā grupas biedra spārnu vēzienu radītā ceļošā spēka priekšrocības.
Ja mēs gudrībā neatpaliekam no zoss, mēs paliekam ierindā kopā ar citiem, kas dodas tajā pašā virzienā.
Kad vadošā zoss nogurst, priekšgalā stājas cita.

Veicot atbildīgu un smagu darbu, tas jādara vairākiem reizē – gan cilvēkiem, gan zosīm, kas dodas uz dienvidiem.
Aizmugurē esošās zosis klaigā, mudinot priekšējās. Kāpēc?
Ko mēs, klaigājot no aizmugures, gribam pateikt? Nezaudējiet ātrumu?
Visbeidzot – un tas ir ļoti svarīgi – kad zoss nogurst vai saslimst, vai tiek ievainota un izkrīt no ierindas, viņai paliek blakus, un no grupas atpaliek divas citas zosis, lai palīdzētu un aizsargātu. Viņas uzkavējas, līdz no ierindas izkritusī zoss atveseļojas un atkal spēj lidot, vai arī atstāj viņu, kad tā aizmieg pavisam. Un tikai tad zosis dodas projām, lai galamērķī atkal satiktos ar savu grupu.
Ja mēs būsim tik gudri kā zosis, mēs tāpat aizstāvēsim cits citu.